Aktualitātes

PNB Banka tiesā apstrīdēs FKTK lēmumu par darbības apturēšanu 

 

 

AS «PNB Banka» iesniegusi pieteikumu Rīgas Administratīvajā apgabala tiesā pret Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), par tās pieņemto lēmumu apturēt bankas darbību, informē bankas pārstāvji.

Savā pieteikumā banka norāda, ka FKTK lēmums nav pamatots un ir nesamērīgs. Nepastāvēja nekāda steidzama nepieciešamība ieviest aizliegumu veikt finanšu operācijas, teikts bankas paziņojumā.

Banka šobrīd atrodas Eiropas Centrālās bankas (ECB) tiešā uzraudzībā, tāpēc tikai tā var pieņemt saistošos uzraudzības lēmumus vai tos izpildīt, vai arī dot tādas instrukcijas FKTK. ECB lēmumā, uz kuru savā lēmumā savukārt atsaucās FKTK, nav šādu instrukciju noteikt bankas darbības ierobežojumus.

Jaunie akcionāri un bankas valde konsekventi uzsver kredītiestādes finanšu stabilitāti. Turklāt akcionāri ir gatavi ieguldīt bankā papildu kapitālu 146 miljonu eiro apmērā, par ko regulējošās iestādes tika savlaicīgi informētas.

«Pieņemot šādu lēmumu, FKTK nodarīja kaitējumu ne tikai pašai bankai, bet arī desmitiem tūkstošu pensionāru un valsts budžeta iestādēs nodarbinātiem iedzīvotājiem, kā arī pilsētu un rajonu administrācijām, kuri izmanto bankas pakalpojumus. Vēl jo vairāk šāds lēmums ir smags trieciens Latvijas reputācijai starptautiskajā investoru kopienā, jo jaunie bankas akcionāri ir ārvalstu, tai skaitā ASV un Francijas, pilsoņi, un mūsu klienti veic uzņēmējdarbību visur pasaulē,» teikts bankas paziņojumā.

Tādējādi jaunie akcionāri un bankas valde patur tiesības izmantot arī citus tiesību aizsardzības līdzekļus, kas ir paredzēti gan Latvijas, gan Eiropas līmenī, un, cita starpā, izriet no investīciju aizsardzības līgumiem, tostarp, no Latvijas valdības un Amerikas Savienoto Valstu Valdības līguma par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, norāda bankas pārstāvji.

Avots: www.db.lv

 

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu rekordisti 

Latvijā pērn 11 uzņēmumi vidēji mēnesī uz vienu darbinieku valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksās maksājuši vairāk nekā 3000 eiro

To rāda SIA Lursoft pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem. Interesanti, ka lielākās valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas uz vienu darbinieku lielākoties maksājuši uzņēmumi, kuru darbinieku skaits ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms – viens līdz pieci. Tajā pašā laikā ir arī sava veida izņēmumi, piemēram, SIA Uralkali Trading, kuram pērn norādītais darbinieku skaits ir 33 un vidēji uz vienu darbinieku ik mēnesi samaksāti 5.97 tūkst. eiro. Vēl vairāk darbinieku – 50 – norādīts SIA Forticom, kas vidēji katram strādājošajam valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas samaksājis 2,65 tūkst. eiro apmērā. Arī SIA Tradintek nodarbinājis 21 darbinieku un vidēji katram strādājošajam valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas samaksājis 3,07 tūkst. eiro. Nenoliedzami, ka līdz šim vairāk ir pamanīti tieši tie uzņēmumi, kuri valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksās ik gadu samaksā daudzus miljonus eiro, bet ēnā palikuši tie, kuri vidēji uz vienu darbinieku samaksā ievērojamas summas.

Dati pārsteidz

«Šie pētījuma dati patīkami pārsteidz, jo algas apmēri, no kuriem iemaksas veiktas, ievērojami pārsniedz valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) maksimālo apmēru, kas 2018. gadā bija – 55 000 eiro,» pārsteigumu neslēpj LDDK sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns. Viņš atzīst - Lursoft pētījuma dati iepriecina. «Vispirms – pozitīvi, ka ir tādi uzņēmumi, kuri vidēji ik mēnesi par katru darbinieku VSAOI samaksā 2000 eiro un vairāk. Tas nozīmē, ka oficiāli tiek maksātas ļoti solīdas algas (bruto 5500 euro) un tiek dots būtisks pienesums gan sociālās apdrošināšanas budžetam, gan valsts budžetam. Gribu cerēt, ka perspektīvā ik gadu šādu uzņēmumu skaits tikai pieaugs,» tā P. Leiškalns. Vienlaikus viņš atzīst, ka tādā apmērā valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas veikuši uzņēmumi ar salīdzinoši mazu darbinieku skaitu – viens līdz divi.

Avots: www.db.lv

Kārtība, kādā tiek izskatītas klientu sūdzības (PDF)