LTAB

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs

 

www.ltab.lv

Lai Latvijā izveidotu sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (turpmāk – OCTA apdrošināšanas) sistēmu un nodrošinātu tās darbību valstī saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 28.novembra noteikumiem nr.369 „Satiksmes biroja nolikums”, 1995.gada 13.decembrī tika nodibināts LR Satiksmes birojs. LR Satiksmes birojs bija valsts institūcija, kas darbojās Finanšu ministrijas pārraudzībā. Faktiski OCTA apdrošināšanas sistēmas izveidošana sākās jau 1995.gada sākumā, kad Finanšu ministrijas institūcijai „Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija” tika uzdots veikt priekšdarbus OCTA apdrošināšanas sistēmas izstrādāšanai. Pārņemot Igaunijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas fonda pieredzi, tika izstrādāti LR Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumi nr. 214 „Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”. Lai ieviestu OCTA sistēmas izstrādāšanas gaitā radušās nepieciešamās izmaiņas un grozījumus Ministru kabinets 1996.gada 6.augustā pieņēma jaunus LR Satiksmes biroja izstrādātus tāda paša nosaukuma noteikumus nr.300. OCTA apdrošināšanas sistēma Latvijā tika ieviesta no 1997.gada 1.septembri pilnā apmērā stājoties spēka LR Saeimā 1997.gada 25.martā pieņemtajam Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumam. No 1997.gada 1.septembra Latvijā sākās transportlīdzekļa īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana un apdrošināšanas atlīdzību izmaksāšana ceļu satiksmes negadījumos zaudējumus cietušajām personām. No 1998.gada 1.jūlija Latvija oficiāli kļūst par „Zaļās kartes” sistēmas dalībvalsti, bet LR Satiksmes birojs par „Zaļās kartes” sistēmas Latvijas Nacionālo biroju. Sākas LR Satiksmes biroja sadarbība starptautiskajā mērogā (skat. sadaļu „Zaļās kartes” sistēma). Būtiskas izmaiņas OCTA apdrošināšanas sistēmas darbībā ienesa Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā. No 2004.gada 1.maija stājās spēkā jauns „Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums” (pieņemts Saeimā 2004.g.7.aprīlī), kas ievēroja ES direktīvu prasības un paredzēja valsts institūcijas LR Satiksmes biroja darbības izbeigšanu un jaunas Latvijas Republikā reģistrētas biedrības „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” dibināšanu. Biedrība „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” Latvijas Republikas Biedrību un nodibinājumu reģistrā ir reģistrēta 2004.gada 30.augustā. Biedrība „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs”, saīsinātais nosaukums – Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, ir Latvijas Republikas Satiksmes biroja mantas, saistību, kā arī saistību nodrošinājuma pārņēmējs. Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (turpmāk – Birojs) ir Latvijas Republikā spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta biedrība, kurā apvienojušās visas tās apdrošināšanas sabiedrības, kurām ir tiesības veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu Latvijā. Biroja institūcijas ir Biroja biedru sapulce un valde. Biroja kompetenci, tiesības un pienākumus nosaka Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums un Biroja statūti. Savā darbībā Birojs ievēro Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma, Biroja statūtu, citu Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasības, kā arī Zaļās kartes Biroju Padomes izdotos normatīvos aktus, Biroja biedru sapulces un valdes lēmumus. Biroja darbības mērķis ir nodrošināt ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu interešu aizsardzību un Latvijas Republikā izveidotās sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti un attīstību. Birojs ir Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda (turpmāk – Garantijas fonds) turētājs. Birojs rīkojas ar Garantijas fondu, un atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem lemj un atbild par tā līdzekļu izlietojumu. Birojs pilda Latvijas Zaļās kartes biroja funkcijas un ir Zaļās kartes Biroju Padomes biedrs. Birojs saskaņā ar Eiropas Savienības 4. Direktīvas prasībām īsteno Informācijas centra (IC) un Kompensācijas iestādes funkcijas. Birojs veic sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tehnisko ekspertu sertificēšanu un apmācību (kvalifikācijas celšanu).

 

Bonus-Malus sistēmas apraksts

 

BONUS-MALUS sistēmas pamatjēdzieni

 

■ Bonus – Malus subjekts(turpmāk – BM subjekts) – persona, attiecībā uz kuru tiek rēķināta Bonus – Malus (turpmāk – BM) klase:

a)       transportlīdzekļa reģistrētais īpašnieks, ja Ceļu satiksmes drošības direkcijas Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā (turpmāk – CSDD valsts reģistrs) vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā (turpmāk – VTUA informatīvā sistēma) nav norādīts turētājs;

b)       transportlīdzekļa reģistrētais īpašnieks, ja īpašnieks ir fiziska persona un ja CSDD valsts reģistrā vai VTUA informatīvajā sistēmā norādītais turētājs ir fiziska persona;

c)       CSDD valsts reģistrā vai VTUA informatīvajā sistēmā norādītais turētājs (neatkarīgi no tā, vai turētājs ir juridiska vai fiziska persona), ja transportlīdzekļa īpašnieks ir juridiska persona;

d)       CSDD valsts reģistrā vai VTUA informatīvajā sistēmā norādītais turētājs, ja turētājs ir juridiska persona un transportlīdzekļa īpašnieks ir fiziska persona.

 

■ BM klase– konkrēta BM subjekta konkrētai transportlīdzekļu BM grupai noteikta riska klase:

a)       malus klase –apdrošināšanas riska palielinājums ( no 1. līdz 5. BM klasei);

b)       bonus klase - apdrošināšanas riska samazinājums ( no 6. līdz 17. BM klasei).

c)       Jaunslēguma BM klase(6. BM klase)– BM klase bez noteikta riska, kuru piemēro BM subjektam, ja apdrošināšanas līgumu attiecībā uz konkrētu transportlīdzekļu BM grupas transportlīdzekli slēdz pirmo reizi.


■ Transportlīdzekļu BM grupas:

a)       vieglie automobiļi kategorijās V1 – V6;

b)       kravas automobiļi kategorijās K1 – K2;

c)       kravas automobiļi kategorijās K3 – K6;

d)       autobusi kategorijās A1 – A2;

e)       autobusi kategorijās A3 – A4;

f)        motocikli kategorijās M1 – M2;

g)       traktortehnika kategorijās TR1 – TR2.

 

■ Apdrošināšanas gadījums:

ceļu satiksmes negadījums, kura rezultātā nodarīti zaudējumi un apdrošināšanas sabiedrība vai Birojs ir pieņēmis vismaz vienu lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, izņemot ceļu satiksmes negadījumu, kad transportlīdzekli vadījusi persona, kura šo transportlīdzekli lietojusi prettiesīgi, t.i., ja transportlīdzeklis ceļu satiksmes negadījuma brīdī ir izgājis no īpašnieka, glabātāja vai lietotāja valdījuma nevis viņa vainas, bet citas personas prettiesisku darbību dēļ un to var dokumentāli pierādīt.

 

BONUS-MALUS sistēmas apraksts

 

■ BM sistēma ir viena no apdrošināšanas informācijas sistēmas sastāvdaļām un Latvijā pilda šādas funkcijas:

a)       nodrošina vienotu BM klašu noteikšanu apdrošināšanā;

b)       nodrošina apdrošināšanas vēstures datu par pēdējiem 11 gadiem uzskaiti par katru BM subjektu;

c)       veic BM klases aprēķinu katram BM subjektam.

 

 

■ BM aprēķinā izmanto:

a)    apdrošināšanas dienu skaitu, kuru nosaka, ņemot vērā apdrošināšanas līgumu spēkā stāšanās un beigu datumu, kas slēgti attiecībā uz Latvijā reģistrētiem transportlīdzekļiem un kuros norādītais BM subjekts ir viennozīmīgi identificējams pēc personas koda vai iestādes reģistrācijas numura;

b)    iestājušos apdrošināšanas gadījumu skaitu, par kuriem apdrošināšanas sabiedrība vai Birojs ir pieņēmis kaut vienu lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu pilnā vai daļējā apmērā, sedzot ceļu satiksmes negadījumā radušos zaudējumus, un kuri attiecas uz apdrošināšanas līgumiem, kas slēgti uz Latvijā reģistrētiem transportlīdzekļiem un kuros norādītais BM subjekts ir viennozīmīgi identificējams pēc personas koda vai iestādes reģistrācijas numura, kā arī Latvijā reģistrētiem neapdrošinātiem transportlīdzekļiem.

 

 

■ Veicot BM klases pārrēķinu, tiek ņemti vērā BM subjekta apdrošināšanas vēstures dati par pēdējiem 11 gadiem (turpmāk – BM aprēķina periods).

 

 

■ Visiem BM subjektiem BM klases tiek pārrēķinātas reizi kalendāra gadā – 15. septembrī (turpmāk – aprēķina datums).

 

 

■ Aprēķina datumā BM klases pārrēķins tiek veikts pa gadiem (no iepriekšējā gada 1.septembra līdz kārtēja gada 31.augustam) (turpmāk – aprēķina intervāls) visam BM aprēķina periodam.

 

 

■ Ja BM subjekts pēc aprēķina datuma kļūst par cita transportlīdzekļa (kas ietilpst tajā pašā transportlīdzekļu BM grupā un attiecībā uz kuru BM subjektam aprēķina datumā ir noteikta BM klase) BM subjektu, tad šim transportlīdzeklim tiek piešķirta BM subjektam aprēķina datumā attiecīgajai transportlīdzekļa BM grupai noteiktā BM klase.

 

 

■ Atkarībā no apdrošināšanas vēstures, tiek noteikta 1. līdz 17. BM klase.

Avots: www.ltab.lv