Aktualitātes

Balta baidās pirmā palielināt cenas, lai nezaudētu tirgus daļas

Balta asās konkurences dēļ pagaidām baidās būt viena no pirmajām, kas palielina cenas vairākos apdrošināšanas veidos.

Lai gan tādējādi Balta apdraud pati savu finansiālo stabilitāti, jo sevišķi 2009. gadā būtiski samazināto cenu turēšanas dēļ kompānija cieš milzīgus zaudējumus, tomēr Baltas vadība apgalvo, ka zaudējumi bijuši plānoti, turklāt pagaidām pašai kompānijai ir pietiekams kapitāls, bet nepieciešamības gadījumā to var saņemt arī no īpašniekiem. Savukārt raitu atlīdzību izmaksāšanu tas neietekmējot, jo Balta ir kompānijai, kurai svarīga reputācija. Jau vēstīts, ka šā gada pirmajā pusgadā Baltas kopējie zaudējumi nedaudz pārsniedz miljons latu un bija lielākie nedzīvības apdrošināšanas nozarē.

  • Baltas valdes loceklis Kristians Pudans skaidroja, ka Baltas darbības stratēģija ir balstīta uz to, ka ekonomika atlabs. Proti, Baltas operacionālais modelis uzbūvēts tirgum, kas augs un attīstīsies. «Savukārt recesija automātiski noved pie tā, ka polises ir pārāk zemu cenotas un, ekonomikai izejot no recesijas un palielinoties pirktspējai, lielāks uzsvars nav uz to, ka produkti tiks pirkti vairāk, bet skatīsies uz to, ka aug cenas un apdrošināšanas produkti tiek cenoti adekvāti. Līdz ar to šis ir periods, kad zaudējumi bija plānoti, lai noturētu klientu. Balta nav mainījusi infrastruktūru, jo saprot, ka krīze nāk un iet, kompānija turpina strādāt astoņos dažādos kanālos,» tā K. Pudans. Jautāts, vai Baltai izdevies saglabāt klientu skaitu, viņš

Pēc Baltas valdes locekļa atzītā, adekvāta cenošana nozīmē arī ņemt vērā esošo konkurenci, lai tādējādi sevi pasargātu.
Uz repliku, ka šobrīd kopumā ir grūti atsākt celt cenas, kas iepriekš tika samazinātas, lai noturētu klientu, Baltas valdes loceklis Uldis Dzintars piekrita, ka tas ir grūti, jo «neviens negrib būt pirmais. Kad sāks celt cenas, var zaudēt tirgus daļu. Vienlaikus ir tā, ka vēl sliktāk ir ciest zaudējumus».

Viņš arī prognozēja, ka zaudējumiem nozarē kopumā ir pieaugoša tendence un tuvākajā perspektīvā zaudējumi nebūs mazāki un arī cenas ceļot kādu brīdi situācija īpaši neuzlabosies. Vēsturiski apdrošināšanas cenas straujāk pieauga 2004.-2005. gadā, kas bija saistīts ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un kā dēļ apdrošinātāji paplašināja polišu segumu. Toreiz cenas audzēja daudzmaz visi apdrošinātāji vienlaikus. Savukārt 2007.-2008 gados Balta bija viena no pirmajām, kas cēla cenas, bet pārējie sekoja ar ceturkšņa nokavēšanos, ko mēs šobrīd savukārt negribētu piedzīvot, atzina U.Dzintars, gan piebilstot, ka toreiz no zaudētajiem klientiem liela daļa ar laiku tika atgūta.

Jau vēstīts, ka nedzīvības apdrošināšanas kompānijas šā gada pirmajā pusgadā kopumā cieta teju 500 tūkstošu latu zaudējumus. Vairāki nozares pārstāvji atzina, ka apdrošināšanā gaidāms cenu pieaugums, tajā skaitā OCTA cenām vajadzētu pieaugt vēl par 15% līdz šā gada beigām, lai OCTA nozare izietu no zaudējumiem, kuru apjoms pirmajā pusgadā sasniedza 800 tūkstošus latu.

 

 

 

Avots: www.db.lv                          

 

LTAB: vidējā viena OCTA atlīdzība šogad pieaugusi ar 5%

Šā gada pirmajos sešos mēnešos OCTA apdrošināšanā kopumā atlīdzībās izmaksāti 12,13 miljoni latu, kas ir par 4% mazāk nekā šajā laikā pirms gada.

Tā liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati, Db.lv informēja birojā. Saskaņā ar datiem šogad pirmā pusgada laikā apdrošināšanas sabiedrībās ir iesniegti 20324 zaudējumu pieteikumi, kas ir par 5% mazāk kā 2010.gada pirmajā pusgadā. Savukārt kopējā ceļu satiksmes negadījumu (CSN) skaits, par kuriem ir iesniegti zaudējumu pieteikumi apdrošināšanas sabiedrībās, samazinājies par 14,4%.

Šogad vidējās atlīdzības izmaksas lielums Latvijā notikušiem CSN pieaudzis par 5% un veido 561 latu, bet ārzemēs notikušajiem CSN vidējās atlīdzības izmaksas lielums ir 4,1 reizes lielāks nekā vidējā atlīdzības summa, kura tiek izmaksāta par Latvijā notikušajiem apdrošināšanas gadījumiem.

Ārvalstīs reģistrētie apdrošināšanas gadījumi skaita ziņā veido 6,7%, bet izmaksu ziņā tie veido būtisku daļu – 22,4% no kopējās izmaksātās atlīdzību summas, informēja LTAB valdes priekšsēdētāja vietniece Baiba Gribuste, kura piebilda, ka nereti ārvalstīs tiek izraisīti daudz smagāki CSN nekā Latvijā.

2011.gada sešos mēnešos par ārvalstīs notikušajiem ceļu satiksmes negadījumiem ir pieņemti 1348 lēmumi par kopējo atlīdzību 2,714 miljonu latu apjomā, bet vidējā atlīdzība par ārzemēs notikušu CSN bija 2282 Ls. LTAB informē, ka atlīdzībās no Garantijas fonda šogad pirmajos sešos mēnešos izmaksāti 500 tūkstoši latu, kas ir par 228,5 tūkstošiem latu mazāk nekā pērn šajā laikā.

B. Gribuste informēja, ka mēdz būt gadījumi, kad Latvijas valsts iedzīvotāji ne tikai Latvijas teritorijā piedalās ceļu satiksmē bez OCTA, bet arī dodas uz ārvalstīm, turklāt šie neapdrošinātie auto īpašnieki arī mēdz kļūst par CSN izraisītājiem. Piemēram, 2011.gada pirmajā pusgadā tika veikta izmaksa no Garantijas fonda 48,7 tūkstošu latu apjomā par Latvijā reģistrēta, neapdrošināta kravas transportlīdzekļa izraisītu avāriju Zviedrijā. CSN rezultātā tika bojāts otrs kravas transportlīdzeklis un tā piekabe, kā arī cieta šī transportlīdzekļa vadītājs. Rezultātā neapdrošinātajam Latvijas transportlīdzekļa īpašniekam būs jāatlīdzina cietušajam izmaksātā atlīdzība gandrīz 50 tūkstošu latu apjomā.

                                                                                                Avots: www.db.lv

 

Apdrošinātāji šogad iedzīvojušies pamatīgos zaudējumos

Šā gada pirmajā ceturksnī nedzīvības apdrošināšanas kompānijas kopumā cietušas 2,1 miljona latu zaudējumus, kas ir būtiski sliktāks rādītājs iepretim 4,9 miljonu latu peļņai attiecīgā laika periodā pērn.

Tajā skaitā tikai divas no deviņām kompānijām strādāja ar peļņu, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Dati liecina, ka vienlaikus dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām bijusi peļņa 141 tūkst. Ls apjomā, kas gan arī ir vairākas reizes mazāk nekā pirms gada, kad peļņa bija 900 tūkstoši latu.

Nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības šogad pirmajā ceturksnī parakstīja bruto prēmijas 60,7 milj. Ls apjomā, kas par 43,5% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Savukārt izmaksāto bruto atlīdzību apmērs pieaudzis par 16,1% un sasniedza 30,3 milj. Ls.

Parakstīto prēmiju apjomā joprojām lielāko īpatsvaru veidoja OCTA apdrošināšana – 34,1%, KASKO – 17,3%, īpašuma apdrošināšana – 15,7%, kā arī veselības apdrošināšana – 12,3%.

Līdzīga struktūra bijusi arī izmaksāto bruto atlīdzību sadalījumā pa apdrošināšanas veidiem, kur lielākais īpatsvars bija OCTA – 35,5%, KASKO – 26,4%, īpašuma apdrošināšanai – 15,5%, kā arī veselības apdrošināšanai – 11%.

Savukārt dzīvības apdrošināšanas sabiedrības 2011. gada 1. ceturksnī parakstīja bruto prēmijās 5 milj. Ls, kas ir par 25% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Izmaksāto bruto atlīdzību apmērs tajā pašā laikā samazinājās par 42,2%, sasniedzot 3,1 milj. Ls.

2011. gada 1. ceturksnī lielākā piekrituši bruto atlīdzība dzīvības apdrošināšanā sasniedza 47  tūkst. Ls par dzīvības apdrošināšanu ar tirgum piesaistītajiem līgumiem, savukārt nedzīvības apdrošināšanā apmēra ziņā lielākā apdrošināšanas atlīdzību prasība sasniedza 1,2 milj. Ls - par īpašuma apdrošināšanu pret uguns un dabas stihiju postījumiem.

Nedzīvības apdrošinātāji 2010. gadu kopumā pabeidza ar 12,1 milj. Ls peļņu, bet dzīvības apdrošinātāju peļņa sasniedza 2,267 milj. Ls.

Avots: www.db.lv

 

Atkusnis nodarījis zaudējumus daudziem īpašumiem

Šā gada janvāra divās pirmajās nedēļās AAS Seesam Latvia saņēmusi jau vairāk nekā 50 atlīdzību pieteikumus, kas saistīti ar atkušņa radītajiem zaudējumiem. Un ar katru nākamo dienu pieteikumu skaits aug, informē uzņēmuma pārstāve Dace Gertnere.

Esošā situācija esot atšķirīga no pagājušā gada janvāra, kad Seesam Latvia nesaņēma nevienu atlīdzības pieteikumu, kas jebkādā veidā būtu saistīts ar atkušņa radītiem zaudējumiem.

D.Gertnere arī skaidro, ja īpašums bijis apdrošināts, tad apdrošināšanas kompānija zaudējumus īpašniekam atlīdzina tādos gadījumos, kad bojājumi radušies stipras snigšanas laikā vai tūlīt pēc tās. Savukārt atbildība par tiem zaudējumiem vai bojājumiem, kas radušies, kūstot sniegam, piemēram, no jumta, atbildība jāuzņemas nama apsaimniekotājiem.

DB jau rakstīja, ka straujais atkusnis izraisījis apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu lavīnu, uzstādot jaunu apdrošināšanas pieteikumu skaita rekordu, ziņoja apdrošināšanas sabiedrība Balta.

Pagājušās nedēļas sākumā tā saņēma vairāk nekā 700 zvanu no klientiem. Tas bijis jauns vienā dienā saņemto zvanu rekords. Iepriekš lielākais vienas dienas laikā saņemto zvanu skaits bija 550. Vienas dienas laikā uzņēmums saņēmis aptuveni 300 atlīdzību pieteikumi par dažādiem atkušņa izraisītiem negadījumiem.

Jāatgādina, ka līdz ar pirmo atkusni atsācies arī bedrīšu remonts un arī sūdzības. «Iepriekšējā gadā pirmās atlīdzības par bedrēs sabojātiem auto sākām saņemt martā, bet šīs ziemas sezonas pirmos pieteikumus esam saņēmuši jau janvāra pirmajās dienās,» uzsvēra If Apdrošināšana Transporta atlīdzību daļas vadītāja Līga Bērziņa. Remonta izmaksas uz vienu šādu gadījumu var svārstīties no 200 līdz pat 1000 Ls un vairāk.

Arī AAS Balta ārējo komunikāciju vadītāja Kristīne Martinsone skaidro, ka no novembra sākuma Balta ir saņēmusi 28 atlīdzību pieteikumus, kas ir bijuši saistīti ar zaudējumiem, kurus izraisījis nekvalitatīvs ceļu segums. Savukārt janvārī ir saņemti septiņi šādu negadījumu pieteikumi, no kuriem seši ir reģistrēti Rīgā.

Avots: www.db.lv

 

FINANŠU SITĒMA BŪS INFORMĒTĀKA UN STABILĀKA

 

Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2010.gadā veikusi vairākas darbības uzraudzības jomā, kuru rezultātā banku un apdrošināšanas nozare kļūs prognozējamāka un stabilāka, bet par pensiju sistēmu pieejama plašāka informācija.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), atskaitoties par 2010. gadā paveiktajiem būtiskākajiem darbiem, informē par noslēgto sadarbības līgums starp Dānijas, Igaunijas, Īslandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas atbildīgajām ministrijām, centrālajām bankām un finanšu sektora uzraudzības iestādēm par pārrobežu finanšu stabilitāti, krīzes vadību un risināšanu. Līgums paredz izveidot Ziemeļu un Baltijas valstu pārrobežu stabilitātes grupu. Tāpat noslēgti jauni sadarbības un informācijas apmaiņas līgumi ar ārvalstu uzraudzības iestādēm par Danske Bank, Nordea un DnB Nor banku grupu uzraudzību, kā arī .noslēgts informācijas apmaiņas līgums ar Krievijas Federācijas Centrālo banku.

Savukārt apdrošināšana sabiedrībām turpmāk vismaz reizi gadā būs jāveic kritiskās situācijas analīzi, izvērtējot apdrošināšanas sabiedrībai piemītošos riskus un to iespējamo ietekmi uz spēju izpildīt saistības un nodrošināt finansiālās darbības stabilitāti. Par katras veiktās kritiskās situācijas analīzes rezultātiem un par pieņemtajiem lēmumiem par turpmāk veicamajām darbībām apdrošināšanas sabiedrības sagatavoto informāciju par 2010. gadu iesniegs FKTK izvērtēšanai.

2010. gadā pirmo reizi privātie pensiju fondi un valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāji jau iesniedza FKTK izvērtēšanai kritiskās situācijas analīzi, kurā izvērtēti un dokumentēti iespējamie attīstības scenāriji, lai noteiktu nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi uz pensiju plāna vai ieguldījumu plāna ieguldījumu portfeli.

Savukārt privātie pensiju fondi ar 2010. gadu nodrošina, lai katru mēnesi pensiju plāna dalībniekam ir pieejama informācija par pensiju plāna darbības rezultātiem. FKTK ieviesusi arī Eiropas Banku uzraudzības komitejas CEBS vadlīnijas par stresa testēšanu ietvertās vadlīnijas un principus, kas bankām jāievēro, veicot stresa testēšanu to iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa ietvaros, kā arī izstrādāja attiecīgos grozījumus Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izveides normatīvajos noteikumos, kuri tiks pieņemti 2011. gada sākumā. Grozījumi nosaka minimālās prasības kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa ietvaros veiktajai stresa testēšanai un kapitāla plānošanai.

FKTK, veicot uzraudzības funkcijas un analizējot banku finanšu pārskatus, ir pievērsusi lielāko uzmanību banku pasākumiem, kas nodrošina efektīvu kredītriska vadību, veicot kredītu pārstrukturēšanu, un informējusi bankas par pamatprincipiem, kurus bankām jāņem vērā, veicot problemātisko kredītu pārvaldi vai šādu kredītu nodrošinājumā esošo nekustamo īpašumu pārņemšanu, uzturēšanu un realizāciju.

Avots: www.db.lv